Šī ziema daudziem saules paneļu īpašniekiem ir nākusi ar pārsteidzoši lieliem rēķiniem. Lai gan cerības uz tēriņu samazināšanos bija lielas, skarbais sals un saules trūkums ieviesa savas korekcijas.
Izrādās, ka pat ar modernām tehnoloģijām nav iespējams pilnībā izvairīties no sezonālajām svārstībām. Elektrības patēriņš aukstumā pieaug vidēji par 20 %, un saražoto enerģiju nav iespējams uzkrāt vairāku mēnešu garumā.
Kāpēc saules paneļi ziemā “neatvelk” rēķinus
Daudzas mājsaimniecības saskaras ar vienu un to pašu problēmu – vasarā saražotais pārpalikums ziemas vidū izsīkst ātrāk, nekā gaidīts. Galvenais iemesls ir pavisam vienkāršs: saules paneļi ir lielisks risinājums gaišajam laikam, bet tie nespēj nodrošināt enerģiju tumšajos un aukstajos mēnešos tādā pašā apjomā. Turklāt šoziem sals ir bijis nepiekāpīgs, liekot visām ierīcēm strādāt ar pilnu jaudu.
Māris Dembovskis, kurš savā saimniecībā paneļus uzstādīja pirms nepilna gada, dalās savā pieredzē. Viņa projekts izmaksāja ap 11 tūkstošiem eiro, un daļu summas palīdzēja segt valsts atbalsts. Viņa mājā nav nekādu lieku ekstru, tikai parastas sadzīves lietas. Saimnieks ir izveidojis detalizētu tabulu, lai precīzi sekotu līdzi katram centam un saražotajai kilovatstundai. Tas palīdz labāk saprast reālo situāciju un neļauties liekām ilūzijām.
Vasaras prieki pret ziemas realitāti
Saimnieks stāsta, ka vasaras mēnešos situācija ir patiešām iepriecinoša. Izmantojot neto norēķinu sistēmu, rēķins bieži vien ir nulle vai pat ar mīnusa zīmi. Tas ir pārsteidzoši vienkārši – ja tīklā nodod vairāk, nekā patērē, pārpalikums tiek pārcelts uz nākamo mēnesi. Parasti jau no marta beigām rēķini vairs nav jāmaksā, jo saules pietiek, lai segtu visas vajadzības.
Tomēr, iestājoties rudenim un ziemai, aina strauji mainās. Māris atzīst, ka oktobrī rēķins bija ap 40 eiro, bet decembrī tas jau pārsniedza 100 eiro atzīmi. Šī gada janvārī maksājums pieauga līdz pat 117 eiro. Neskatoties uz šiem skaitļiem, viņš joprojām uzskata, ka paneļu uzstādīšana ilgtermiņā atmaksājas. Tas ir loģisks secinājums, ja skatās uz kopējo gada bilanci, nevis tikai uz atsevišķiem ziemas mēnešiem.
Siltumsūkņu lielā slodze
Īpaši sarežģīta situācija ir tām mājsaimniecībām, kuras māju apsilda tikai ar siltumsūkņiem. Kad ārā ir liels sals, šīs ierīces strādā ar dubultu slodzi, lai uzturētu komfortablu temperatūru telpās. Tas patērē milzīgu daudzumu elektrības tieši tajā brīdī, kad saules paneļi ražo vismazāk. Tāpēc nav brīnums, ka šādos gadījumos rēķini var sasniegt pat vairākus simtus eiro mēnesī.
Nozares speciālisti novērojuši, ka klientu interese par paneļiem ir nedaudz mazinājusies. Ja agrāk pieteikumu skaits pēc valsts atbalsta mērāms tūkstošos, tad tagad tie ir aptuveni simts mēnesī. Cilvēki ir kļuvuši piesardzīgāki un rūpīgāk izvērtē visus riskus. Savu lomu spēlē arī tas, ka valsts piedāvātais atbalsts vairs nav tik dāsns kā iepriekšējos gados.
Daudzi jaunie pircēji tagad izvēlas uzstādīt ne tikai paneļus, bet arī enerģiju uzkrājošās baterijas jeb akumulatorus. Lai gan tas projektu sadārdzina, tas sniedz lielāku neatkarību īstermiņā. Tomēr ir svarīgi saprast, ka baterija nevar saglabāt vasaras enerģiju līdz decembrim. Tas nav ilgtermiņa uzkrāšanas risinājums.
Akumulatoru galvenais uzdevums ir sabalansēt patēriņu diennakts ietvaros. Tas ļauj dienā saražoto enerģiju iztērēt vakarā vai nākamajā rītā, kad saulīte vēl nav uzlēkusi. Tas palīdz nedaudz samazināt atkarību no tīkla tarifiem, bet ziemas vidū, kad saules gaismas vienkārši nepietiek, arī baterijas paliek tukšas. Līdz ar to lielie rēķini aukstākajos mēnešos joprojām paliek kā realitāte, ar ko jārēķinās ikvienam saules enerģijas lietotājam.
